ceturtdiena, 2018. gada 22. februāris

Siltas zeķītes.

                  Manis adītas zeķītes nr. 3. Lai gan pirmās nav nemaz iemūžinātas.  Un visas dēliņa mazajai kājiņai! Kājiņa aug un zeķītes jāada arvien lielākas.


svētdiena, 2018. gada 4. februāris

Spilventiņš "Mārītes".

          Spilventiņš tapa dēliņam, jo viņam un arī citiem bērnu dārza bērniņiem patīk sēdēt rīta aplī uz spilventiņiem. Grupiņas nosaukums "Mārītes", tāpēc arī uz spilventiņa 2 mīlīgas mārītes, kurām apkārt virmo draudzība un mīlestība. 


       Adīt zīmējumus agrāk nav nācies, reiz biju mēģinājusi, sanāca nevisai glīti. Tagad jau arī nav nekas ideāls, jo šur tur sastiepts diegs, un dzijas nebija vienāda biezuma. Ja čībiņu adīšana man izdodas labāk un apgūstama ātrāk, tad lai izdotos glīti šāda veida darbi, vēl ilgi jātrenējas. Un atklāti sakot, lielus darbus darināt nevisai arī patīk.


    Izmantoju šādu zīmējuma shēmu. Nedaudz veicu izmaiņas, krāsas izvēlējos sev tīkamākas un radziņu galiņos piešuvu mazus bumbulīšus. 


Un puse dienas pagāja, kamēr pārzīmēju shēmu, lai vienmēr ir pie rokas uz papīra, nevis viedtālrunī vai datorā. 



Kaķēns.

   
 Kaķēns no sašūtiem adītiem paraudziņiem.


Meita skolā mājturības stundā apgūst adīšanas pamatus, ada paraudziņus labiskajā adījumā. Bet skolotāja ir atradusi lielisku veidu, lai paraudziņu adīšana nebūtu garlaicīga. No paraudziņiem sašūts kaķēns. Un ne tikai bērniem tas ir interesanti, bet arī vecākiem, tāpēc, kad tika mājās atnests apraksts, mamma ķērās pie darba. Nesanāca gluži kā attēlā, un savu kļūdu es zinu, ko man vajadzēja pamanīt jau pašā sākumā, pirmais lielais paraudziņš bija jāada vairāk kā 30 rindiņas, jo man bija smalkāks diegs, līdz ar to mans kaķēns sanāca īsākām kājiņām. Savādāks, bet ne neglītāks. Un tagad meita arī steidz izadīt ātrāk savus paraudziņus, viņai šis pasākums rit ilgāk.

















piektdiena, 2018. gada 19. janvāris

Mīlīgie pelēcīši.



       Dažkārt iekšējā balss nemitīgi kliedz paveikt kādu rokdarbu, kas priecē acis un sirdi! Nu tad tapa kārtējie zābaciņi pašiem mazākajiem nēsātājiem.
       Man adīšana ir kā meditācija, nomierina nervus, adot tiek sakārtotas domas, protams tikai tad, ja nav jāskaita valdziņi, bet kā jau iepriekš esmu rakstījusi, čībiņu adīšana sagāda neizmēramu prieku un gandarījumu, ka bieži skatos uz paveikto darbu un pati priecājos. Un vēl vairāk patīk citu rokdarbnieču darbi, no kurām smeļos iedejas un iedvesmu!