ceturtdiena, 2011. gada 29. decembris

Rūķīši.

Šos rūķīšus mēs gatavojām ar bērniem. Bet to kopā ar bērnu var izdarīt jebkurš vecāks arī mājās.

Lūk, kas mums bija nepieciešams, vēl vajadzīgs koka irbulītis,pie kura pielīmēt rūķīti.
Visi rūķi!


Un ar šādiem maziem rūķīšiem, kurus nu jau gatavoju es viena, bez bērniem, apsveicām citas bērnudārza grupiņas.

Rūķburciņas.

Kādas draugiem. lv lietotājas galerijā ieraudzīju lielisku ideju kā var sagādāt prieku, apsveikt kādu Ziemassvētkos. Un es nolēmu apsveikt savu meitu skolotājas ar šādiem puslīdz pašdarinājumiem. Burciņas pildīju ar krāsainajiem ananasu gabaliņiem un riekstiem. Sanāca tā tīri neko! Man patīk!

ceturtdiena, 2011. gada 15. decembris

Pelītes - rotaļas atribūti.

Priekš bērnu atrakcijām un rotaļām nepieciešams uzdarināt pelītes. Un kad tās visas bija jau gatavas, tad nodomāju nedaudz "paspēlēties". Re, kā tās draiskojas pa manas virtuves galdu!

Visas grauzējiņas ierindā!!!


pirmdiena, 2011. gada 12. decembris

Eņģeļi.




Esmu pirmsskolas izglītības skolotāja, un tas nav jaunums, nedz arī noslēpums, ka vienmēr grupiņām un dārziņa gaiteņiem jābūt atbilstoši noformētiem. Visvairāk man patika kopdarbs, uz koka sasēdušies eņģelīši. Katra grupa darināja pa 3 eņģeļi.
  
Šie trīs ir manējie.
Pārējos darināja citas skolotājas!














Priekš grupas noformējuma vajadzēja satamborēt 27 sniegpārslas, 5 eņģeļi un 4 zvaniņi.
 Tas ir mūsu grupas noformējums, es tamborēju, bet kolēģe tos kāra un kombinēja pie griestiem.


Arī rāmītis tapa pēc tēmas "Eņģeļi"


Matu lociņš.


Atjaunoju matu lociņu, kuram nokrita un pazuda oriģinālā puķīte. Nu tad izveidoju citu, un šķiet pat smukāku.








trešdiena, 2011. gada 30. novembris

Veselīgākā zivtiņa.

Dažreiz jau tās reklāmas, kuras samet pastkastītē nežēlīgi daudz, daudz par ko informē, ne tikai paziņo par lētākajām akcijas precēm, bet arī uz dažiem bukletiem iz paziņojumi par esošajiem konkursiem. Bērnībā un pusaudža gados pati ļoti mīlēju piedalīties tādos mini konkursiņos, un daži no tiem bija sekmīgi. Tagad, kad vecākajai meitai ir 4 gadi, varu rosināt arī viņu piedalīties un tad pirmais mūsu konkurss bija A aptiekas, kur vajadzēja uzzīmēt savu veselīgāko un košāko zivtiņu.

Tā ir mūsu zivtiņa. Nu protams ar vecāku palīdzību, jo mana četrgadniece vēl lāgā neprot zīmēt zivi, nu tad es viņai uzvilku kontūru. Meituks pati izkrāsoja fonu, pašu zivtiņu un arī veselīgos augļus un dārzeņus. Un vēderā uzzīmēja saulīti, jo zivtiņai ēdot veselīgi, viņas vēderiņš jūtas ļoti labi.

Te pats konkurss.



Un protams darba tapšanas process.

trešdiena, 2011. gada 16. novembris

Komplektiņš mazai princesītei.


Tā nu sanācis, ka man bija tas gods uzadīt cepurīti, šallīti un cimdiņus mazai princesītei.
Izmantoju šādus diegus
 Cepurītes rakstiņš.

Un tā nu mums ir sanācis.

Cepurīte.


Cimdiņi.


Šallīte.


Šallītei puķītes ir no abām pusēm.


otrdiena, 2011. gada 18. oktobris

Vārdi, kas aizkustina.



Reiz mazs zēns jautāja mātei- "Māmiņ, kādēļ Tu raudi?"
"Jo es esmu Sieviete"- atbildēja viņa.
"Es nesaprotu"- teica zēns.
"Tu nekad to nesapratīsi", atbildēja māte, apskaujot dēlu.
Tad zēns jautāja tēvam- "Tēt,kādēļ māmiņa dažreiz raud bez iemesla?"
"Visas sievietes kādreiz raud tāpat vien"- klusi atbildēja tēvs.
Pagāja laiks... zēns izauga... par vīrieti kļuva
Reiz, būdams jau vīrietis, viņš jautāja Dievam-"Dievs, kādēļ sievietes raud? Raud bez acīmredzama iemesla? Kādēļ?"
Un Dievs atbildēja- 

Kad radīju sievieti, es to vēlējos īpašu!
Es devu viņai rokas- tik stipras, lai visu pasauli spētu plaukstās noturēt,
Tik maigas, lai bērniņa galvu tās atbalstītu
Es devu viņai garu, tik stipru, lai spētu izciest dzemdību sāpes,
Es devu viņai gribu, tik stipru, ka viņa dodas tālāk, kad citi krīt, bet tai pat laikā viņa rūpējas
par kritušajiem, slimajiem un pagurušajiem, par to nežēlojoties.
Es devu viņai spēku, lai atbalstītu vīrieti savu, neskatoties uz viņa trūkumiem,°
Es viņu radīju no vīrieša ribas, lai viņa zinātu, kā pasargāt viņa sirdi,
Es devu viņai prātu saprast, ka labs vīrietis nekad nesāpinās sievieti apzināti
Vien dažreiz izjūtot viņas spēku un drosmi, nostājoties blakus bez šaubām.
Un visbeidzot...
Es devu viņai asaras... un tiesības tās liet, kur un kad nepieciešams.
Atceries, mans dēls- sievietes skaistums nav viņas apģērbā,frizūrā vai augumā,
Sievietes skaistums slēpjas acīs, kas atver durvis uz viņas sirdi- uz to vietu, kur mīt Mīlestība!

Dzejoļi par Latviju.

Vilis Plūdonis


Tev mūžam dzīvot, Latvija!
Tev mūžam dzīvot, Latvija,
Kā saulei, kas mirdz debess klajā!
Tu – jauna zvaigzne zvaigznājā,
Kas nule uzlēkusi tajā.

Tev mūžam dzīvot, Latvija,
Kā jūrai, kas šalc tev pie kājām!
Pats Dievs sensenis svētīja
Še tavas āres mums par mājām.

Tev mūžam dzīvot, Latvija,
Kā jūrai lepni, kā saulei cēli!
Tu – mūsu māte dārgaja,
Mēs - tavas meitas, tavi dēli.

Tev mūžam dzīvot, Latvija,
Tu tēvzeme Dieva dotā!
Lai latvju tauta apvienotā
Aug spēkā, slavā daiļumā!

Jānis Akuraters
Latvijā.
Tur zinu tevi, zeme senā,
Kur lejas zaļo, meži šalc,-
Tur pērkons līksmi jodus dzenā
Un saules breiks nāks sirdī salds.

Tur dzirdu tevis, senā daina,
Kad uguns mirdz un līgo skan,
Tad burvība šo dzīvi maina,
Tiek dvēsele atkal jauna man.

Tur varoņiem un senčiem dusa,
Tur jaunas ciltis cīņā iet;
Tā latvju zeme, kura klusa,
Tā latvju tauta , kura dzied.

Ojārs Vācietis
Kur ko likt?
Apkārt -  mežus, apkārt – kalnus,
Apkārt – ceļus, apkārt – upes,
Lejā  - zemi, augšā – sauli,
Pašu Rīgu vidiņā.

Apkārt –draugus, Apkārt –smaidus,
Apkārt – jokus, Apkārt – prieku,
Lejā – zemi, augšā – zvaigznes,
Ugunskuru – vidiņā.
Apkārt – lepno, Apkārt –savas
Mīļās, mīļās dzimtās zemes
Māmuliņas mīļo skatu,
Svētku dziesmu  - vidiņā.

Dzejoļi dzimšanas dienā!



Nevajag skaitīt gadus,
Kuri aulēkšiem skrien -
Gadus tāpat kā naudu,
Noturēt nespēj neviens.
Skaitīsim laimīgos mirkļus,
Kuru mūžā bijis tik daudz -
Ar tiem mēs bagāti esam
Un novecot nebūs ļauts!



Baltu šūpuļdziesmu ābeles dzied maijā,
Baltas dziesmas ievām ir pie krūts!
Esi laimīga - Tu piedzimi maijā,
Maijs Tev mīlot visus ziedus plūc!

Katrai apsviedīgai sievai
Jāsaplāno dzimumdiena:
Šodienu - svinēt,
Rītdien - lāpīt,
Vakarpusē – gultā trāpīt.
Trešā dienā skaitīt naudu,
Atceroties gūto baudu.
Pārrunāt - kurš cēlies, kritis,
Dancojis, zem galda mitis...
Beidzot plānošanu šo -
Apsvērt balli nākošo.




Laimi, kas nebeidzās,
Mirkļus, kas dara bagātāku,
Darbu, kas spēcina,
Uzvaru, kas iedvesmo,
Veiksmi, kas nepamet!



Kā saules stariņš zaigo,
Kā ūdens lāse, kas mirdz,
Tā tavu sirsniņu maigo,
Vēlos es apsveikt no sirds.
Lai katra diena tev īsta,
Un dari, jo tā Tu audz,
Lai prieku Tu rodi draugos,
Un vienmēr tie pulka daudz..



Katra diena ir diena,
lai atpūstos un sapņotu,
lai smietos un brīnītos,
lai mīlētu un baudītu mīlu,
lai runātu un klausītos,
lai priecātos un justos laimīgs.
Katra diena ir diena,
lai dzīvotu!



Dzīve Tev mainīsies priekos un bēdās,
Ceļi Tevi kalnup un lejup vēl sauks,
Nekad atpakaļ nemeklē pēdas,
Viegli vai grūti uz priekšu ej!


Tājā dienā, kad tu dzimi,
Ļaunie gari bija slimi,
Labie pūlējās cik spēja,
Lai tev dzīve rit bez vēja.



Dievs lai piedod visus grēkus,
Organismam jaunus spēkus,
Vairāk naudas, vairāk baudas,
Lieliem darbiem vairāk jaudas!



Dzīve gluži kā milzīga jūra,
lejup un augšup pa viļņiem mūs sviež.
Esi kā laiva, kam ir sava bura,
Kura zin straumi, pret mērķi kas griež.
Esi kā laiva, kas nebaidās vētras,
Tālumā prieku sevī, kas jūt,
nevar bez bangu un negaisu ceļiem,
Braucējs neviens, laimes dzintaru gūt!


Piecdesmit gadi - tas ir tāds slieksnis,
Pie kura tiek izvērtēts cilvēka mūžs,
Ar citām acīm skatot,kas bijis,
Ar prātu uzlūkot to,kas vēl būs.
Un laimīgs ir tas,kas vienmēr pa dzīvi
Ar mīlu sirdī pratis ir iet,
Kas radis teikt gaišos un mīļos vārdus,
Kam prieku dāvājis citu prieks.
Izvērtēts tiek viss-gan prieks,gan bēdas,
Un darba solis,reizēm tik smags,
Un arī raudātās asaru pēdas,
No citiem ko slēpusi tumšākā nakts.
Piecdesmit gados tik daudz jau ir paveikts
Un reizēm šķiet,spēka kauss izsmelts jau sauss,
Bet visu to atsver vislielākais guvums,
Tev dārgu un mīļu cilvēku tuvums.
/Lauma Daugiša/



Mirdzumu acīs un mirdzumu dvēselē,
Veselību pašam un veselus mīļos,
Laiku zvaigžņu skaitīšanai un laiku rīta bučai,
Mazus brīnumus ikdienā un lielus brīnumus sirdī,
Eņģeli uz pleca un mīļu cilvēku blakus,
Mīlestību pret sevi pašu un mīlestību
pret pasauli aiz loga...

Dzejoļi par burtiņiem


Arvīds Grigulis „Pirmā svītriņa”
 [ 1; 237]

Kas to būtu domājis,
Kas to būtu ticējis,
Ka šī mazā svītriņa
Ir tik traki nikīga!
Velc tu viņu šitin tā,
Viņa atkal griežas tā.
Un, ja sānus paskatās,
Tā gandrīz vai noguļās.
Ja vēl runcis pieglaužas,
Svītra cilpā sagriežas.
Bet, ja cieši saņemas.
Iznāk tīri tā nekas.

Tici droši – labi ies,
Ja vien čakli mācīsies!


Jāzeps Osmanis „Punktiņs uz I”
 skolēna stāsts [1;238]

Kad mācījos es rakstīt
Ar tēva zīmuli,
Tad vilku tikai svītriņas
Un teicu :”Tas ir i!”

Tēvs nogrozīja galvu:
Vai tu vēl nezini-
Kas darbu labi darīt māk,
Tas punktu liek uz i!

Bet tad es pēkšņi saku!
Ko runāt vairs par i,
Gandrīz uz katra burta
Nu rādās punktiņi.

Gandrīz uz katra burta
Nu rādās punktiņi,
Bet punktu tīšām neliku
Es vienīgi uz i.

Tēvs bārās, bet es tiepos
Un neklausījos vis,
Tēvs teica, ka es esot
Viens spītīgs āzītis.

Jo lielāks pats es augot,
Jo augot radziņi...
Gan skolā ragus lauzīšot
Ar nepareizo i!

Nu esmu skolā mācījies,
Vairs neesmu es mazs,
Man visas rakstu zīmes jau
Ir labi zināmas.

Tēt, skaties, esmu teicamnieks,
Nu punktiņs ir uz i,
Tu lūdzu, mani nesauc vairs
Nekad par āzīti!

Inese Zandere „Burtu tārpiņš.”
 [1; 222]

Rāpo, rāpo, rāpo, rapo
Rāpo , rāpo, tarpiņš mazs
Rāpo, rāpo, rapo, rāpo
Kuram garšo grāmatas.

Reiz dzīvoja kāds tārpiņš
Kas ēda grāmatas
Viņs lasīt nemācēja
Bet burtus grauza tas.

No rīta agri brokastīs
Tārps ēda ā un bē
Tad nosnaudās vel kādu brīd
Un nogaršoja cē.

Kad pusdienlaikā kļuva karsts
Un apetīte klāt
Tad burtiņus no dē līdz pē
Viņš spēja notiesāt.

Bet vakariņas ēdot
Tārps tikai jau līdz vē
Ja naktī sagribējās ēst
Tam atlika vēl zē

Viss alfabēts nu iekšā
Bij tārpa vēderā
Un dziesmiņu par sevi
Viņš sacerēja tā:

Rāpo, rāpo, rāpo, rapo
Rāpo , rāpo, tarpiņš mazs
Rāpo, rāpo, rapo, rāpo
Kuram garšo grāmatas.



Vija Gune „Burvju mežs” [1;226]

Kad atver vāku grāmatai-
Tur stāv aiz burta burts.
Tu, burvju meža ieejot,
Pats paliec nenoburts.
Kad dziļāk ej un ieskaties,
Tur vārds aiz vārda stav.
Drošš vārdu mežā ej un re:
Starp tēliem esi jau.
Tur noslēpums kā kaķa acs
Caur tumsu zaļi spīd...
Ej vārdu mežā, skaties pats,
Ko proti ieraudzīt.

Ojārs Vācietis
”Miega dziesma grāmatai”
[1; 227]

Noliec gulēt
Rātnos un nerātnos burtus,
Lai var pasaka aizmigt.

Noliec visas pasakas gulēt,
Lai vari gulēt pati

Aizver ciet visas lapas
Un krāsaino vāku
Pagriez uz otru pusi
Lai man nav uz tevi jāskatās

Es sēdēšu klusi,
Kamēr būsi aizmigusi.


Vitauts Ļūdēns
„ Kad grāmatu lasu.”
[1; 232]

Kad par rūķīšiem lasu
Kad par rūķīšiem lasu,
Tad visa pasaule
Ir rūķīšu pasaule

Kad par milžiem lasu,
Kad par milžiem lasu,
Tad visa pasaule
Ir milžu pasaule



Kad par zaķiem lasu,
Kad par zaķiem lasu
Tad visa pasaule
Ir zaķu pasaule.

Kad grāmatu lasu
Kad grāmatu lasu,
Tad tik daudz pasauļu
Pieder man.


Jāzeps Osmanis „Grāmata”
[1; 228]

Ābece un burtnīcas
Pirmās klases solā!
Nu es neesmu vairs mazs,
Es jau eju skolā!

Acis raugās grāmatā,
Rokas glāsta vāku:
Tagad tu man būsi tā
Kas dos prasmi, māku!

Vienmēr tevi ņemšu līdz
Tā kā mīļu draugu.
Tev man tagad jāpalīdz,
Lai vēl lielāks augu!

Valdis Lukss „Lasīt jāprot.” [1; 229]

Lasīt ir jāprot! Nav labi tā, -
Ne burta ja nepazīst grāmatā!
Gadīties var tā kā Andrejam,
Kad vakar pēc maizes bij jāiet tam...

Neprata izkārtnes saburtot –
Neprata lasīt kā draugi prot.
Iegāja veikalā kādā –
Paties –
Daudz tur bij ko skatīties.

Pēkšņi viens prasa:
-         Kā tad mums būt, -
-         Lūdzu, vai bārdu jums, jaunekli, skūt? –
-         Nu tikai redz viņš – nelaime tā –
-         Iegājies bija viņš
frizētavā...




Rainis „Grāmata” [1;215]

Kas visu izteic bez mēles?
Man saka: tā grāmata,
Ar viņu labākās spēles
Un mīļākā saruna.

Nu te ta uz galda uzlikta,
Bet ne nieka tā nesaka.

Varbūt tai kauns.
Pie auss to pielikšu.
Nu ,grāmatiņ, stāsti kas jauns!
Nekā es nedzirdu.

Ar mani gan tik mānījās.
-         „ Nē, grāmatā visu dien jāmācās!
Tad varēsi pavadīt sarunās!”

Nu ne, tad labāk ar sunīti skrienu,
Nekā grāmatā skatos visu dienu.

-         „ Un muļķis kā sunītis paliksi,
Tevi arī saukās par taksīti.”

To ne!


Leons Briedis „Burtiņš A” [1;216]


Pašā rīta agrumā
Pazuda mums burtiņš A.

Šķīrām, šķīrām grāmatā –
Neatradām burtu A.

Meklējām to istabā,
Bēniņos un pagarabā –
Kur tu esi, burtiņ A?

Šurpu turpu pagalmā,
Pat uz ielas izskrējām –
Ķer nu vēju laukā, jā!

Burtiņ A, klau, burtiņ A, -
Nu kā tad tā!!!

Tikai tad, kad vakarā
Saldi nožāvājās kāds,

Atradās mums burtiņš A.
Jānis Baltvilks „Burvju durtiņas!” [1; 217]

Buri, buri – burtiņi
Jā, jā, jā!

Tās ir burvju durtiņas,
Pa kurām ieiet var
Grāmatā.

Ja tu proti slēgt
Visas trīsdesmit trīs,
Tad nāc man līdz!


Andrejs Balodis „Grāmata” [1;224]

Balts, balts tīrums,
Melnas, melnas
Aitiņas
Gudram ganam
Ganāmas

Māsiņa
Bralītis –
Tie tie ganiņi
Tie tās aitiņas nogana

-         saki, saki,
Puisīti, -
Kas tas par tīrumu,
Kas tās par aitiņām
Ganāmām?

-         Tie, tēti, burtiņi,
Smalki, smalki
Ievīti,
Tā bērnu mīlule –
Grāmata!

 Jānis Baltvilks „Apoga alfabēts.” [1;218]

Apogs atmostas un prāto:
Alfabēts būs jāatkārto.

Apsis glābjoties no sala,
Ātri ileien siltā alā!

Bebra bērni mālus stampā;
Bebriem jāsalabo dambis.

Cielaviņa tek pa ceļu,
Cirtains kāpurs prtī veļas

Čiekurs nokritis no zara,
Čuņčiņs par to dikti baras.

Dižens dundurs dienas vidū
Dūkdams dadzim apkārt lido.

Egļu mežā vienai bekai
Esot piekususi peka.

Foreli no straujās upes
Fotogrāfēties lūdz krupis.

Grundulis ar akmeņgrauzi
Gudro starutā auzdēt auzas.

Ģirlicis pēc dziesmu kara
Ģenģeriski griežas zarā.

Hortezija puķu podā
Halvu ēd no zelta bļodas.

Irbe āboliņa laukā
Irbēniņam knābi slauka.
Īvei pāri nolīst lietus,
Īve neizkust no vietas.

Jaunas dienas jaukā rītā
Jāntarpiņš dzēš lukturīti.

Kurmja apakšzemes mājā
Kālis iekāpis ar kāju.

Ķīris nevar noķert ķīsi
Ķīrim makšķere par īsu.

Lakstīgala līkā lazdā
Laipni pačalo ar starzdu.

Ļoti daiļai diļļu meitai
Ļauna usne sadzeļ kleitu.

Mušas mušmirei met loku,
Mušmire met šīm ar roku.

Nātre nebaidās ne nieka
Ne no gliemeža, ne sliekas.

Ņipri sunuki ar mieru
Ņurkāt vakariņās sieru.

Ozoliem un citiem kokiem
Odi patikt prot ar jokiem

Paparde ar piparmētru
Pieliecas un pārlaiž vētru.

Raivi rubenēni rasā
Rubeņmātei putru prasa.

Saule skudru saimi silda
Skudras taisa smilgu tiltu.

Šalkojošiem ošiem pāri
Šodien šaudās koša spāre.

Tārtiņš tekalē gar starutu
Tramda taurenīšu tautu.

Upe mutuļo un griežas,
Un ar baltam putām šķiežas.

Ūdris sprukno ūdens laukā,
Ūsas putina un slaukās.

Veca vārna paņem kurvi,
Vēžot aizlido uz purvu.

Zaķis, zāli grauzdams, mana
Zaļā pļavā zilu zvanu.

Žagata no meža steidzas,
Žagars knābī, stāstiņs beidzas.

Valdis Lukss „Gadās” [1; 230]

-         Seja. Sija, -
Lasa Vija,
Pirkstiņs mazs pa lapu slīd.

-         Sija...Sija...
Kā tur bija? –
Piliens jau uz vaiga spīd...

Bet cik jaudas,
Rij tā jaudas:
-         Nē,
Bez raudam tālāk ies!

Sākšu aši –
Redzat paši
Pirkstiņš burtā ieķēries!


Ojārs Vācietis „Lasīšana” [1;233]


Tev no burta uz burtu
Jālec ar acīm,
Bet rūķi ir mazi –
Tiem jālec ar abām kājām.
Un maucas uz kājām kā stīpa
Apaļais „O”.

Un aizķeras kāja
Aiz spurainā „F”,
Un  - plakš!” – gar zemi.
Bet tā jau iet tikai no sākuma.
Vēlāk no rīta līdz velam vakaram
Jau var veselai pasakai
Izlēkšot cauri.

Inese Zandere „Tu lasi.” [1; 231]

Tu izej no rīta uz saulainās ielas
Un atveras diena
Kā grāmata liela
Ir stariņi sīkie
Saulītes burti
Tu lasi – un gaisma ir pasaules stāsts.

Tu skaraidi pa peļķēm uz lietainās ielas
Un atveras mākoņu
Grāmata lielā
Ir lāsītes sīkās
Ūdeņu burti
Tu lasi – un lietus ir pasaules stāsts.

Tu raugies kā tumsa iznāk uz ielas
Un atveras vakars
Kā gramata lielā
Ir zvaigznītes sīkās
Debesu burti
Tu lasi – un nebeidzas pasaules stāsts.


Imants Lasmanis „ Lielā grāmata.” [1;234]

Mēs ar tēvu abi
Lasām gramatas.
Vienmēr uz to pusi
Man ir jāskatās.

Kāpēc viņam liela?
Tikko pacelt var.
Var tak tādu iedot
Palasīt man ar.

Tētis ir ar mieru
Abas samainīt,
Viņs jau varot arī
Manu palasīt.

Nu es esmu tētis!
Lai tik pabrīnās!
Bet kas tie par kāšiem?!
Esot formulas.

Mazliet nokaunējies,
Mainu atpakaļ.
Tā jau laikam iet tiem,
Kas uz ātro kaļ.
Tad nu norunājām:
-         Izturīgam būt!
Tikai tā es varu
Tāds kā tētis kļūt!

 Uldis Auseklis „ ***” [1;236]

Burtiņs skrien uz burtnīcām,
Zaķis skrien uz burkāniem,
Skrien un skrien, un saskrienas –
Budūks! –
Un nu abiem debess puses jūk.

Burtiņš ieskrien burkānos,
Zaķis ieskrien burtnīcās,
Un nu burtiņš lēkā burkānos,
Zaķis audzē ausis burtnīcām.


Valdis Lukss ”Pie tāfeles.” [1;240]

Pēkšņi –
Pat nobīties nepaspēju es –
Tramīgs jau stavu pie tafeles.
Sāk tad man likties,
Ka kurpes ir šauras,
Sāk tad man likties,
Ka bikses ir cauras,
Ka vakar vēl zināju šo un to,
Bet šodien vairs nezinu itin neko!

Skolotājs saka tad:
-         Uzraksti – „Logs”. –
Ņemu es krītu
Un uzrakstu: „Loks”...

Klase sāk čalot:
-         Nu tas tik ir joks!
Ar „g” taču rakstāms ir istabas logs

Bet es  -
Ņemu to ļaunā
Un krītu vēl dziļākā kaunā.



              Izmantotā literatūra.
  1. „Bērniem skaitāmi dzejoļi”
         Bērnu dzejas antoloģija.
            Zvaigzne ABC, 504 lpp.

Jānis Baltvilks " Mī un Žē!"

A, Ā, B, C, Č un D
sarāpušies papardē.
E, Ē, F un G, un Ģ
paprdīti nozāģē.
H, I, Ī, J, K, un Ķ
Salīduši lapzeķē.
L, Ļ, M, N, Ņ, O, P
ņem to zeķi saziepē.
R, S, Š, T, U un Ū
lec un klaigā sētsvidū.
Malā stāvot V, Z, Ž
par to saka "Mī un žē!"

Ilga Rismane
Ābečnieks.
Kaķēns grāmatu
atver,
peli aiz astes
satver -
rauj no zīmējuma laukā,
sev ar ķepu
sviedrus slauka.

 - Pelēn, kā tu tiki
blakus burtu kāsim?
 - Mācies lasīt vārdus -
uzināsi.




Ķediņas.



Un vēl viens pārītis 10,5 cm un 12, 5 cm ķediņas...


otrdiena, 2011. gada 20. septembris

Dāvana Ērikai.

Tā nu sanācis, ka vecākās meitenes draudzene ar māmiņas palīdzību ir pelnījusi no manis nelielu pateicību. Nu tad domāju, ka dāvaniņu uzmeistarošu pati!



Lai gan domāts Ērikai, bet piemērīja Adriana!!!


Cerams, ka mazajai draudzenei patiks!!!!