Noderīgi linki

otrdiena, 2011. gada 18. oktobris

Dzejoļi par burtiņiem


Arvīds Grigulis „Pirmā svītriņa”
 [ 1; 237]

Kas to būtu domājis,
Kas to būtu ticējis,
Ka šī mazā svītriņa
Ir tik traki nikīga!
Velc tu viņu šitin tā,
Viņa atkal griežas tā.
Un, ja sānus paskatās,
Tā gandrīz vai noguļās.
Ja vēl runcis pieglaužas,
Svītra cilpā sagriežas.
Bet, ja cieši saņemas.
Iznāk tīri tā nekas.

Tici droši – labi ies,
Ja vien čakli mācīsies!


Jāzeps Osmanis „Punktiņs uz I”
 skolēna stāsts [1;238]

Kad mācījos es rakstīt
Ar tēva zīmuli,
Tad vilku tikai svītriņas
Un teicu :”Tas ir i!”

Tēvs nogrozīja galvu:
Vai tu vēl nezini-
Kas darbu labi darīt māk,
Tas punktu liek uz i!

Bet tad es pēkšņi saku!
Ko runāt vairs par i,
Gandrīz uz katra burta
Nu rādās punktiņi.

Gandrīz uz katra burta
Nu rādās punktiņi,
Bet punktu tīšām neliku
Es vienīgi uz i.

Tēvs bārās, bet es tiepos
Un neklausījos vis,
Tēvs teica, ka es esot
Viens spītīgs āzītis.

Jo lielāks pats es augot,
Jo augot radziņi...
Gan skolā ragus lauzīšot
Ar nepareizo i!

Nu esmu skolā mācījies,
Vairs neesmu es mazs,
Man visas rakstu zīmes jau
Ir labi zināmas.

Tēt, skaties, esmu teicamnieks,
Nu punktiņs ir uz i,
Tu lūdzu, mani nesauc vairs
Nekad par āzīti!

Inese Zandere „Burtu tārpiņš.”
 [1; 222]

Rāpo, rāpo, rāpo, rapo
Rāpo , rāpo, tarpiņš mazs
Rāpo, rāpo, rapo, rāpo
Kuram garšo grāmatas.

Reiz dzīvoja kāds tārpiņš
Kas ēda grāmatas
Viņs lasīt nemācēja
Bet burtus grauza tas.

No rīta agri brokastīs
Tārps ēda ā un bē
Tad nosnaudās vel kādu brīd
Un nogaršoja cē.

Kad pusdienlaikā kļuva karsts
Un apetīte klāt
Tad burtiņus no dē līdz pē
Viņš spēja notiesāt.

Bet vakariņas ēdot
Tārps tikai jau līdz vē
Ja naktī sagribējās ēst
Tam atlika vēl zē

Viss alfabēts nu iekšā
Bij tārpa vēderā
Un dziesmiņu par sevi
Viņš sacerēja tā:

Rāpo, rāpo, rāpo, rapo
Rāpo , rāpo, tarpiņš mazs
Rāpo, rāpo, rapo, rāpo
Kuram garšo grāmatas.



Vija Gune „Burvju mežs” [1;226]

Kad atver vāku grāmatai-
Tur stāv aiz burta burts.
Tu, burvju meža ieejot,
Pats paliec nenoburts.
Kad dziļāk ej un ieskaties,
Tur vārds aiz vārda stav.
Drošš vārdu mežā ej un re:
Starp tēliem esi jau.
Tur noslēpums kā kaķa acs
Caur tumsu zaļi spīd...
Ej vārdu mežā, skaties pats,
Ko proti ieraudzīt.

Ojārs Vācietis
”Miega dziesma grāmatai”
[1; 227]

Noliec gulēt
Rātnos un nerātnos burtus,
Lai var pasaka aizmigt.

Noliec visas pasakas gulēt,
Lai vari gulēt pati

Aizver ciet visas lapas
Un krāsaino vāku
Pagriez uz otru pusi
Lai man nav uz tevi jāskatās

Es sēdēšu klusi,
Kamēr būsi aizmigusi.


Vitauts Ļūdēns
„ Kad grāmatu lasu.”
[1; 232]

Kad par rūķīšiem lasu
Kad par rūķīšiem lasu,
Tad visa pasaule
Ir rūķīšu pasaule

Kad par milžiem lasu,
Kad par milžiem lasu,
Tad visa pasaule
Ir milžu pasaule



Kad par zaķiem lasu,
Kad par zaķiem lasu
Tad visa pasaule
Ir zaķu pasaule.

Kad grāmatu lasu
Kad grāmatu lasu,
Tad tik daudz pasauļu
Pieder man.


Jāzeps Osmanis „Grāmata”
[1; 228]

Ābece un burtnīcas
Pirmās klases solā!
Nu es neesmu vairs mazs,
Es jau eju skolā!

Acis raugās grāmatā,
Rokas glāsta vāku:
Tagad tu man būsi tā
Kas dos prasmi, māku!

Vienmēr tevi ņemšu līdz
Tā kā mīļu draugu.
Tev man tagad jāpalīdz,
Lai vēl lielāks augu!

Valdis Lukss „Lasīt jāprot.” [1; 229]

Lasīt ir jāprot! Nav labi tā, -
Ne burta ja nepazīst grāmatā!
Gadīties var tā kā Andrejam,
Kad vakar pēc maizes bij jāiet tam...

Neprata izkārtnes saburtot –
Neprata lasīt kā draugi prot.
Iegāja veikalā kādā –
Paties –
Daudz tur bij ko skatīties.

Pēkšņi viens prasa:
-         Kā tad mums būt, -
-         Lūdzu, vai bārdu jums, jaunekli, skūt? –
-         Nu tikai redz viņš – nelaime tā –
-         Iegājies bija viņš
frizētavā...




Rainis „Grāmata” [1;215]

Kas visu izteic bez mēles?
Man saka: tā grāmata,
Ar viņu labākās spēles
Un mīļākā saruna.

Nu te ta uz galda uzlikta,
Bet ne nieka tā nesaka.

Varbūt tai kauns.
Pie auss to pielikšu.
Nu ,grāmatiņ, stāsti kas jauns!
Nekā es nedzirdu.

Ar mani gan tik mānījās.
-         „ Nē, grāmatā visu dien jāmācās!
Tad varēsi pavadīt sarunās!”

Nu ne, tad labāk ar sunīti skrienu,
Nekā grāmatā skatos visu dienu.

-         „ Un muļķis kā sunītis paliksi,
Tevi arī saukās par taksīti.”

To ne!


Leons Briedis „Burtiņš A” [1;216]


Pašā rīta agrumā
Pazuda mums burtiņš A.

Šķīrām, šķīrām grāmatā –
Neatradām burtu A.

Meklējām to istabā,
Bēniņos un pagarabā –
Kur tu esi, burtiņ A?

Šurpu turpu pagalmā,
Pat uz ielas izskrējām –
Ķer nu vēju laukā, jā!

Burtiņ A, klau, burtiņ A, -
Nu kā tad tā!!!

Tikai tad, kad vakarā
Saldi nožāvājās kāds,

Atradās mums burtiņš A.
Jānis Baltvilks „Burvju durtiņas!” [1; 217]

Buri, buri – burtiņi
Jā, jā, jā!

Tās ir burvju durtiņas,
Pa kurām ieiet var
Grāmatā.

Ja tu proti slēgt
Visas trīsdesmit trīs,
Tad nāc man līdz!


Andrejs Balodis „Grāmata” [1;224]

Balts, balts tīrums,
Melnas, melnas
Aitiņas
Gudram ganam
Ganāmas

Māsiņa
Bralītis –
Tie tie ganiņi
Tie tās aitiņas nogana

-         saki, saki,
Puisīti, -
Kas tas par tīrumu,
Kas tās par aitiņām
Ganāmām?

-         Tie, tēti, burtiņi,
Smalki, smalki
Ievīti,
Tā bērnu mīlule –
Grāmata!

 Jānis Baltvilks „Apoga alfabēts.” [1;218]

Apogs atmostas un prāto:
Alfabēts būs jāatkārto.

Apsis glābjoties no sala,
Ātri ileien siltā alā!

Bebra bērni mālus stampā;
Bebriem jāsalabo dambis.

Cielaviņa tek pa ceļu,
Cirtains kāpurs prtī veļas

Čiekurs nokritis no zara,
Čuņčiņs par to dikti baras.

Dižens dundurs dienas vidū
Dūkdams dadzim apkārt lido.

Egļu mežā vienai bekai
Esot piekususi peka.

Foreli no straujās upes
Fotogrāfēties lūdz krupis.

Grundulis ar akmeņgrauzi
Gudro starutā auzdēt auzas.

Ģirlicis pēc dziesmu kara
Ģenģeriski griežas zarā.

Hortezija puķu podā
Halvu ēd no zelta bļodas.

Irbe āboliņa laukā
Irbēniņam knābi slauka.
Īvei pāri nolīst lietus,
Īve neizkust no vietas.

Jaunas dienas jaukā rītā
Jāntarpiņš dzēš lukturīti.

Kurmja apakšzemes mājā
Kālis iekāpis ar kāju.

Ķīris nevar noķert ķīsi
Ķīrim makšķere par īsu.

Lakstīgala līkā lazdā
Laipni pačalo ar starzdu.

Ļoti daiļai diļļu meitai
Ļauna usne sadzeļ kleitu.

Mušas mušmirei met loku,
Mušmire met šīm ar roku.

Nātre nebaidās ne nieka
Ne no gliemeža, ne sliekas.

Ņipri sunuki ar mieru
Ņurkāt vakariņās sieru.

Ozoliem un citiem kokiem
Odi patikt prot ar jokiem

Paparde ar piparmētru
Pieliecas un pārlaiž vētru.

Raivi rubenēni rasā
Rubeņmātei putru prasa.

Saule skudru saimi silda
Skudras taisa smilgu tiltu.

Šalkojošiem ošiem pāri
Šodien šaudās koša spāre.

Tārtiņš tekalē gar starutu
Tramda taurenīšu tautu.

Upe mutuļo un griežas,
Un ar baltam putām šķiežas.

Ūdris sprukno ūdens laukā,
Ūsas putina un slaukās.

Veca vārna paņem kurvi,
Vēžot aizlido uz purvu.

Zaķis, zāli grauzdams, mana
Zaļā pļavā zilu zvanu.

Žagata no meža steidzas,
Žagars knābī, stāstiņs beidzas.

Valdis Lukss „Gadās” [1; 230]

-         Seja. Sija, -
Lasa Vija,
Pirkstiņs mazs pa lapu slīd.

-         Sija...Sija...
Kā tur bija? –
Piliens jau uz vaiga spīd...

Bet cik jaudas,
Rij tā jaudas:
-         Nē,
Bez raudam tālāk ies!

Sākšu aši –
Redzat paši
Pirkstiņš burtā ieķēries!


Ojārs Vācietis „Lasīšana” [1;233]


Tev no burta uz burtu
Jālec ar acīm,
Bet rūķi ir mazi –
Tiem jālec ar abām kājām.
Un maucas uz kājām kā stīpa
Apaļais „O”.

Un aizķeras kāja
Aiz spurainā „F”,
Un  - plakš!” – gar zemi.
Bet tā jau iet tikai no sākuma.
Vēlāk no rīta līdz velam vakaram
Jau var veselai pasakai
Izlēkšot cauri.

Inese Zandere „Tu lasi.” [1; 231]

Tu izej no rīta uz saulainās ielas
Un atveras diena
Kā grāmata liela
Ir stariņi sīkie
Saulītes burti
Tu lasi – un gaisma ir pasaules stāsts.

Tu skaraidi pa peļķēm uz lietainās ielas
Un atveras mākoņu
Grāmata lielā
Ir lāsītes sīkās
Ūdeņu burti
Tu lasi – un lietus ir pasaules stāsts.

Tu raugies kā tumsa iznāk uz ielas
Un atveras vakars
Kā gramata lielā
Ir zvaigznītes sīkās
Debesu burti
Tu lasi – un nebeidzas pasaules stāsts.


Imants Lasmanis „ Lielā grāmata.” [1;234]

Mēs ar tēvu abi
Lasām gramatas.
Vienmēr uz to pusi
Man ir jāskatās.

Kāpēc viņam liela?
Tikko pacelt var.
Var tak tādu iedot
Palasīt man ar.

Tētis ir ar mieru
Abas samainīt,
Viņs jau varot arī
Manu palasīt.

Nu es esmu tētis!
Lai tik pabrīnās!
Bet kas tie par kāšiem?!
Esot formulas.

Mazliet nokaunējies,
Mainu atpakaļ.
Tā jau laikam iet tiem,
Kas uz ātro kaļ.
Tad nu norunājām:
-         Izturīgam būt!
Tikai tā es varu
Tāds kā tētis kļūt!

 Uldis Auseklis „ ***” [1;236]

Burtiņs skrien uz burtnīcām,
Zaķis skrien uz burkāniem,
Skrien un skrien, un saskrienas –
Budūks! –
Un nu abiem debess puses jūk.

Burtiņš ieskrien burkānos,
Zaķis ieskrien burtnīcās,
Un nu burtiņš lēkā burkānos,
Zaķis audzē ausis burtnīcām.


Valdis Lukss ”Pie tāfeles.” [1;240]

Pēkšņi –
Pat nobīties nepaspēju es –
Tramīgs jau stavu pie tafeles.
Sāk tad man likties,
Ka kurpes ir šauras,
Sāk tad man likties,
Ka bikses ir cauras,
Ka vakar vēl zināju šo un to,
Bet šodien vairs nezinu itin neko!

Skolotājs saka tad:
-         Uzraksti – „Logs”. –
Ņemu es krītu
Un uzrakstu: „Loks”...

Klase sāk čalot:
-         Nu tas tik ir joks!
Ar „g” taču rakstāms ir istabas logs

Bet es  -
Ņemu to ļaunā
Un krītu vēl dziļākā kaunā.



              Izmantotā literatūra.
  1. „Bērniem skaitāmi dzejoļi”
         Bērnu dzejas antoloģija.
            Zvaigzne ABC, 504 lpp.

Jānis Baltvilks " Mī un Žē!"

A, Ā, B, C, Č un D
sarāpušies papardē.
E, Ē, F un G, un Ģ
paprdīti nozāģē.
H, I, Ī, J, K, un Ķ
Salīduši lapzeķē.
L, Ļ, M, N, Ņ, O, P
ņem to zeķi saziepē.
R, S, Š, T, U un Ū
lec un klaigā sētsvidū.
Malā stāvot V, Z, Ž
par to saka "Mī un žē!"

Ilga Rismane
Ābečnieks.
Kaķēns grāmatu
atver,
peli aiz astes
satver -
rauj no zīmējuma laukā,
sev ar ķepu
sviedrus slauka.

 - Pelēn, kā tu tiki
blakus burtu kāsim?
 - Mācies lasīt vārdus -
uzināsi.




Nav komentāru:

Komentāra publicēšana