Dzejoļi par pavasari.

Paulīna Bārda

        Atmoda.


Aiziet ziema, aiziet sniegi,
Debess laižas lejup liegi,
Strautu dzīvā ūdentiņā
Augu dienu smejas viņa.

Dziļi zemē saknes mana:
Tumsas dienu nu ir gana,
Trūdu segu projām veļam,
Gaismai pretim galvu ceļam!

Cīrulīt, dziesmas raisi,
Saules pilni visi gaisi,
Saules pilna sirds ikviena,
Zeltā mirgo gaiša diena!

Vilis Plūdonis

     Pūpoliņi.

Pūpoliņi, pūpoliņi,
Pavasara paudējiņi,
Birzmalītē,
Piesaulītē,
Viz pa gabalu jau viņi.

Apkārt kaili, rudi ciņi,
Sausu niedru karodziņi;
Bet tiem pāri
Glezni, vāri
Margo viņi - pūpoliņi.

Kas tos daiļi darināja?
Kas tos kokos karināja-
Baltbalotus,
Mīkstmaigotus,
Kad vēl sniegam gravā māja?

Dienvidū, kad lauskis snauda,
Saules meitas vērpa , auda
Klusi viņus,
pūpoliņus
Un tos zaru zaros sprauda.

Pūpoliņi, pūpoliņi,
Ai, cik mīksti, maigi viņi!
Gaisa fejas
Glauž tur sejas -
Tie ir viņu spilventiņi!

Vilis Plūdonis

Piekalnes pūpoliņi.

Maziņi, mīliņi, mīkstiņi, maidziņi
Piekalnes pūpolu pūkainie  vaidziņi
Siltajā saulītē šupojas smaidoši,
Gājēja mīlīgā glāstiņa gaidoši.

Palaid man' piekalnē, māmiņa mīļajā,
Zeltu kur vizina saulīte zvīļāja, -
Mājā mums pārnesti pūpolus svaidziņus,
Maziņus, mīļiņus, mīkstiņus, maidziņus.

Kārlis Skalbe

Lietutiņš.

Mirdz pavasara lietiņš
Kā vielgls zelta sietiņš.
Kas gan no viņa bijās?
Viss tinas pērļu dzijās.
Lai rasina, cik tīkas!
Ceļ asni galvas līkas.
No visām zemes spraugām
Var redzēt zāli augam.

Jānis Baltvilks

Kad kurmis dzied.

Brien briedis pāri jūrai,
Peld pļavā siļķu bars,
dzied bērza zarā kurmis
tik spožs kā saules stars.

Dzied bērza zarā kurmis
tik līksmi, cik vien var.
Es arī dziedu līdzi:
Klāt atkal pavasars!!!

Rūdolfs Blaumanis

Mazās Martas dziesma

Māmiņ, mīļo māmiķīti,
Nāc un paskaties tu ar:
Dārzā pirmo vijolīti
Izplaukušu redzēt var.

Pašā vidū tai no zelta
Tāda maza, maza sirds,
Un no rīta rasas smelta
Virsū skaista zīle mirdz.

Kam to vijolīti plūksim,
Kam to spraudīsim pie krūts?
Jeb vai biti ciemā lūgsim,
Lai tā jaunu medu sūc.

Rūdolfs Blaumanis

Pienenītes.

Pienenītes, pienenītes
Sēd uz zaļas pakalnītes;
Iet garām mīļā saule,
Dod visām labu rītu.

Pienenītes, pienenītes,
Mums tā skaisti radoties;
Visa esmu tīra zelta,
Jums zeltīti lindraciņi.


Ojārs Vācietis

Vizbulēns.

Kur mežam ziemas miegs
nav lāgā izgulēts,
ir šorīt piedzimis
mazs, priecīgs vizbulēns.
Viņš runāt nemāk vēl, vien acis
mirkšķina,
ar sīkām saknelēm
pa smiltīm šņirkšķina.
Neko tam neprasi,
neko tam nesaki,
jo viņš mūs pirmais redz,
mēs  - viņa vecāki.

Imants Lasmanis

Anitas pavasara lūgums.

Pavasari, pavasari,
Tu jau visu , visu vari.

Atnes vizbulīšu klēpi,
Ko zem sniegiem gravā slēpi.

Dāvā kokiem zaļas lapas,
Atver bērzu sulām tapas.

Es ar blakusmājas Juri
Likšu bērzā strazdu būri.

Atsūti jau tagad maiju,
Tad ar savu lelli Paiju

Varēšu uz skolu doties,
Ābecītē paskoloties.

Vēl, ja nebūtu par grūtu,
Mazu brālīti man sūti.

Pavasari, pavasari,
Tu jau visu, visu vari!