Zīmuļu trauks.

                 Tamborēts zīmuļu trauks. Tagad zīmulīšiem ļoti jaukas mājas.
Un bērniem liels prieks.

Pavasaris ienāk arī telpā.

                 Kad telpa mazlietiņ "nolietojusies", tad pienācis laiks to atsvaidzināt. Uzplauka ziediņi, atlidoja bitītes un bizmārītes. 

Spilventiņš "Mārītes".

          Spilventiņš tapa dēliņam, jo viņam un arī citiem bērnu dārza bērniņiem patīk sēdēt rīta aplī uz spilventiņiem. Grupiņas nosaukums "Mārītes", tāpēc arī uz spilventiņa 2 mīlīgas mārītes, kurām apkārt virmo draudzība un mīlestība. 

       Adīt zīmējumus agrāk nav nācies, reiz biju mēģinājusi, sanāca nevisai glīti. Tagad jau arī nav nekas ideāls, jo šur tur sastiepts diegs, un dzijas nebija vienāda biezuma. Ja čībiņu adīšana man izdodas labāk un apgūstama ātrāk, tad lai izdotos glīti šāda veida darbi, vēl ilgi jātrenējas. Un atklāti sakot, lielus darbus darināt nevisai arī patīk.

    Izmantoju šādu zīmējuma shēmu. Nedaudz veicu izmaiņas, krāsas izvēlējos sev tīkamākas un radziņu galiņos piešuvu mazus bumbulīšus. 

Un puse dienas pagāja, kamēr pārzīmēju shēmu, lai vienmēr ir pie rokas uz papīra, nevis viedtālrunī vai datorā. 

"Tērpi" taburetēm.

Tagad šī ir meitas mīļākā taburete. "Mammu, var es ar viņu gulēšu?"

Šīs izdaiļo virtuvi.

Šūpulītis lellēm.

Veselu gadu raudzījos uz parasto šūpuļgroziņu, kurā gulēja lellīte. Tajā bija ieklāta drūmās krāsās un veca auduma sedziņa, spilventiņš un sedziņa. Nav jau brīnums, ka līdz šūpulīša pārvērtībām to daudzi nemaz nebija pamanījuši stāvam grupiņā! Tad manās rokās nonāca atbilstošs materiāls, lai atjaunotu šūpulīti un es ķēros pie darba. Protams, nācās iepazīties arī ar šujmašīnu, jo līdz šim biju šuvusi skolā vajadzības pēc, un kā brālis smējās, esmu iemācījusies vadīt vismaz vienu mašīnu =)))

Puķu podi bērnistabai.

Vasarā nolēmu iekārot bērnistabu, un radās ideja, ka no tukšajiem , platmasas majonēzes spainīšiem varētu izgatavot smukus, krāsainus puķu podiņus.
Lūk tādi man sanāca!

Vienā jau dzīvo puķīte, bet otrā mājo dizozauriņš, jo puķīte nav iegādāta.
Sanāca drusku ķēpīgi, bet meitiņas novērtēja labi. Bet lai cik simpātiski tie ir sanākuši, turpmāk, jāpiedomā kā apstrādāt platmasu, jo krāsa lobās nost, jā sāk kasīt, ka ir uzpūsta laka,ceru , ka meituki neknibināsies ap podiņiem.
Nu tad nedaudz par darba gaitu.

 Nepieciešamie materiāli: Tukšs majonēzes spainītis, guaša krāsas, otiņas, nazītis, plastikas masa, pudelīte veltnēšanai, man par to kalpos matu lakas flakoniņš.izpūšamā laka.

 Ar uzkarsētu vecu dakšu izdūru caurimiņus.

 Spainīša augšu aplipinu ar plastikas masu,

 Spainīši gatavi, likti mierā kamēr plastika sacietēs.

 Izveltēju lastikas pikucīti.

 Uzzīmēju un izgriežu vajadzīgo tēlu.

 Pielipinu pie spainīša. Sākumā biju domājusi pielipināt pērlīšu virkni, bet vēlāk pārdomāju un aizlipināju ar plastiku.

 Aitiņa tapa no plastikas bumbiņām, kuras sapiedu ar lodīšu pildspalvas serdes otru galu.
Kad plastika sacietēja noņēmu dekoriņus un nokrāsoju. Liku sacietēt uz spainīša, tāpēc, lai tie iegūtu pusapaļu formu.
Pēc tam nokrāsoju sapinīti ar guaša krāsu, nopūtu ar laku. Kad laka nožuva pielīmēju dekoriņus. atkal nopūtu ar laku.