Noderīgi linki

ceturtdiena, 2012. gada 12. aprīlis

Salātzaļā vēsā pavasara cepure.

Kad iegādājos salātzaļu pavasara vējjaku jaunākajai meitiņai, tad nolēmu , ka laiks tikt arī pie tādas krāsas cepurītes, jau no bērnības mazajām dāmām jāmāca ģērbties gaumīgi un saskaņot krāsas.






Dzejoļi par rudeni

Nebiju domājusi, ka visvairāk reakciju tiek izraisīts parasts tukšums, nevis kaut kas paveikts! Biju piemirsusi,ka izveidoju ziņu ar šādu nosaukumu un paldies tam cilvēkam, kurš uzrakstīja komentāru, kā rezultātā es sakustējos!

Alberts Ločmelis

Raganu āboli.
Līkst ābelei zemu ik zars,
Tos noliecis ābolu svars.
Apaļi, koši,
Tik kārdinoši, 
Ka roka rauj!
Iecērtas zobi,
Sašķobās lūpas,
Saviebjas seja,
Atstiepjas zods,
Asaras sprāgs - 
Tik skā - bs!!!

Smejas mans kaimiņš: - Raug,

Te raganu āboli aug!

Anna Rancāne

Viens no rudens dzejoļiem.
Rudens drīz beigsies. Tirgošu sapņus
Par kļavlapām dzeltenām, sārtām.
Bagāta būšu. Jā, māju man nav,
Mūžīgi stāvu vārtos.

Un es lūdzu pelēkām debesīm-

Pār mani kā palags lai klājas,
Lai mani putni aizmūžos klīstošie,
beidzot atrastu mājas.

Un es lūdzu pelēko rudeni,

Plēs mani kā augli pušu,
lai vārdi kā sēklas ligzdu sev
tīrumā saslušā.



Vilis Plūdonis
Parudenī.
Ežmalītē sēdu, skatos,
Vasariņa vārpu ratos

Aizbrauc pāri laukiem maniem,
Zvanīdama dzērvju zvaniem.

Miežu stiebri-ritentiņi,
Auzu skaru iemauktiņi;

Groži - tīmeklīšu diegi-
Mirdzēt mirdz kā balti sniegi.

Aizbrauc, aizbrauc vasariņa...
Cīruls bēdīgs čirkst uz ciņa:

Liru- lī!!!
Liru - lī!!!

Lirai stīgas satrūkušas:
Visas dziesmas izbirušas-

Liru - lī!!!
Liru - lī!!!

Kur lai citas tagad jemu;
Saulīte iet zemu, zemu.

Liru - lī!!!
Liru - lī!!!

Kaili lauki, salti rīti,
Tukša dziesmu vācelīte.

Liru-
         Liru -
                    Liru - lī!!!


Laimonis Pēlmanis
Rudenītis.
Rudu, rudu, rudenīti,
Rudu lapu putenīti,
Kam tu rūc, kam tu dūc,
Zagšus apšu sagšas plūc?

Svilpotāji, svilpotāji,
Vēji - cilpu cilpotāji,
Kurp jūs skrejat, kādēļ smejat,
Kalnos , lejās dejas dejat?

Lieti nāk, lieti nāk,
Zirņus sijā sietiņā.
Lietu, lietu lietutiņ,
Kam tas zirņu sviedumiņš?

Naktī slepu lien no kalna
Balta, balta, salta salna...
Kurp tu miklās miglas vel?
Kam tos stikla tiltus cel?

...Rudens neatbild. Vien klusi
Tūces pledu plecos uzsit
Un pa liepu lapu laipu
Aizčāpo uz ziemas pusi...

Imants Lasmanis
Rudens dziesma.
Gāju putni vasariņu
Aiznes spārnos, grū!
Paliek kalnā klaji lauki,
Paliek purvi, grū!
Atstāj gaisā zelta pēdas,
Skumju dziesmu, grū!
Lieli ļaudis,mazi ļaudis
Gaidīs gājus, grū!
Gaidīs siltu vasariņu,
Grū, grū, grū!...

Jānis Baltvilks
Rubenis rudenī.

Rudenī rubenim negribas rubināt.
Rubinās pavasarī.
Rudenī rubenis brūklenes knubinās.
Prātīgi rubenis darīs.

Dzidra Rinkule - Zemzare
Vasariņa atvadās.
Ābeles jau dārzos
Smagi lejup līkst.
Nobrieduši augļi
Zaru rokās tvīkst.
Gatvēs kļavu lapas
Spilgti iedegas.
Laukos pilnas vārpas
Kupli zeltojas.

Vasariņa jaukā
Lēnām atvadās.
Drīzi rudens
Zemi pārstaigās.
Vasariņa jaukā
Lēnām atvadās.
Pati saule viņu
Projām vizinās.

Herbers Dorbe
Dziesma par sēnīti
Ai, sēnīte mana,
Ai, gailenīte!
Man zaļa, tev dzeltena
Cepurīte.

Ko nu lai daru, 
Ko nu lai saku?
Kāpēc bij jāstaigā
Manim šo taku?

Taciņās vidū
Tev galva starp brūnām,
Sudraba pelēkām,
Zaļganām sūnām.

Apkārt tev zālīte,
Smilga un sils,
Debešķīgs miteklis,
Brīnišķa pils!

Lai tevi nu tagadiņ
Liekusies zemu,
Trīcošiem pirkstiņiem
Laužu un ņemu?

Ai nē jau, nekad,
Audz, gailenīte,-
Tu mana, es tava
Draudzenīte!

Dzidra Rinkule - Zemzare
Sēņotāji.
Vāverīte ezim teic:
- Laikus darbi jāpaveic!
Pilnas krātuves ja būs,
Nepārsteigs tad ziema mūs.

Dzirdi, ezi, pietiek snaust!
Nāc man talkā sēnes lauzt...
Tūliņ ezis darbu sāk;
Sēnes lasīt - to viņš māk.

Jānis Baltvilks
Trīs vai čiks.
Bekas, bekas, baravikas
mežā, lietū, slapjas, plikas.
Es tur biju, man tur tika
viena līka baravika.
Aizej rītu, tev tur tiks
viena, divas, trīs vai čiks!


Vācu tautasdziesma
Līst lieti, līst liei,
Un salti vēji šalc,
Lai putniem, lai zvēriem,
Lai bērniem miedziņš salds.

Mihails Jasnovs
Lietus pierunāšana.
Lietiņ, lietiņ - 
pik, pik, pic - 
Tētim gan
Tu nepatīc!
Lietiņ, lietiņ - 
Pik, pik, pic - 
Mammai ar 
Tu nepatīc!
Tētim  - slapjš!
Un mammai - slapjš!
Tikai mums
Tu, lietiņ, labs!
Lietiņ, lietiņ - 
Pik, pik pums -
Lieiņ, mīļais,
Nāc pie mums!


Arturs Goba
Rudenī.Sārtām kļāvu pleznām
Rudens jau čāpo.
Ū-ū! Vēji pūš.

Kailā zargalā vārna
Vientuļā pļāpā.
Ū-ū! Vēji pūš.

Ziemas kažoku balto
Zaķis jau lāpa.
Ū-ū! Vēji, vēji pūš.

Tikai kastanis brūnais,
Norāvis vesti,
Gatavs sniegam un salam
Pretī mesties.
Ū-ū! Vēji jau tālāk,
Aiz trešā līkuma pūš.






dzejoļi par māmiņu






Tu mīļā, mīļā māmiņa,                                              
Es mīlu tevi kā nevienu,
Tu esi manim dārgāka 
Par saulīti un baltu dienu.     
     Tu vienmēr esi labiņa     
      Un žēlo mani katru brīdi:     
       Riet saule, aiziet dieniņa,
       Bet tu arvienam silti spīdi.

Pie tevis nāku nākdama, 
Vai manim bēdas ir vai prieki,
Tev pieder katra domiņa,
Vai svarīgs kas vai kādi nieki.
      Tu mīļā, mīļa māmiņa,
      Par visu vairāk mīlu tevi-
      Man balta dzīves taciņa:
      Tu savu sirsniņu man devi.



Māmiņ,šodien tava diena!
Ar to siltumu, ko devi,
Es nu atkal sveicu tevi,
Vēlos,lai tev nepietrūktu
Labu,jauku dzīves dienu.
Arī manā sirdī esi,
Māmiņ,mīļā tu arvien! 




Aud man svārkus, māmuliņa,
Krāsainiem dzīpariem;
Lai es eju vizēdama,
Kā saulīte uzlēkdama.



Mana mīļa māmuliņa
Mani mīļi audzināja:
Pati māte dubļus brida,
Mani nesa rociņā.


Saulīt` silta, māmiņ jauka -
Abas vienu labumiņu:
No saulītes silti rīti,
No māmiņas mīļi vārdi.

Lai visu maigumu,ko devi,
Tev dienās atdod mana sirds,-
Kā dzīva saulīte pār Tevi,
Lai vienmēr glāstoša tā mirdz!

Māci, māmiņ, savam bērnam
laimes atslēdziņu gūt.
Gan caur darbu, gan caur dziesmu,
gan ar prātu gudram būt.
Neļauj izniekot to laiku,
Kas spēj laimei durvis vērt.
Strādāt sūri, mīlēt darbu,
mācoties caur dzīvi iet.
Savai tautai, savai zemei
gudru bērnu izaudzē,
Lai pēc gadiem tavas saknes
jaunus asnus izdiedzē.
/Vēsma Kokle- Līviņa/


Es nezināju, ka šīs rokas
Kas augu dienu darbā kust,
Spēj skumjas paņemt, aiznest mokas
Un arī manu elpu just.
Es nezināju, ka šīs rokas
        Var tā kā gulbji salidot
Ap manu pieri, kur jau krokas,
Un man daudz jaunu spārnu dot.
/Jānis Grots/ 

Pie māmiņas es uzaugu,
Kā rozīte ziedēdama;
Ar puķīti rotājos,
Saulītē sildījos.

Neviens kociņš tā nezied,
Kā zied ieva ziedonī;
Neviens mani tā nemīl,
Kā mīl mani māmuliņa.

Es savai māmiņai
Magonīšu vietu taisu;
Magonīšu vietu taisu,
Rožu klāju paladziņu.

Tēt, tēti paskaties māmiņai vaigi zied!
Tēti, tēti paskaties māmiņai acis zied!
Tēti, tēti paskaties mamiņai rokas zied!
Tēti, tēti ļoti gribu lai māmiņa vienmēr
zied!

Tavas rokas vēju glāsta,
Tavas rokas sauli nes,
Nav par tavām rokām labām
Siltākas uz pasaules.

Ai, māmulīt, māmiņ, par ceriņa zaru
Es gribētu šorīt pie loga tev plaukt
Kļūt vēlētos ļoti par saullēkta staru,
Kas pirmais pie tevis jo agri grib nākt
Varbūt pat vēl labāk,
Ja šorīt es būtu
Par dziedoni cīruli pārvērties jau
Tad skaistākās dziesmas
Tu, māmiņ, sev gūtu,
Kas teiktu bez vārdiem - Cik laba Tu man.


Gluži kā sniedziņš, kas ziemu krīt,
Tu esi tik gaiša un maiga,
Māmiņa, mīļā, tev saku labrīt
Un pieglaužu vaigu pie vaiga.

Bērziņ, tavu kuplumiņu,
Līdz pašai zemītei!
Māmiņ, tavu labumiņu,
Līdz mūžiņa galiņam!

 Māmulīt, teic man, pasaki, lūdzu,
Kam man actiņas dotas?
Lai ik rītu saulītei lecot
Tu māmiņu uzlūkotu
Māmulīt, teic man, pasaki, lūdzu
Kam man rociņas dotas?
Lai darbiņu darītu, māsiņu auklētu
Un māmiņu apmīļotu.
Māmulīt, teic man, pasaki, lūdzu
Kam man mutīte dota?
Lai maizīti ēstu, dziesmiņu dziedātu
Ar māmiņu parunātu.
Māmulīt, teic man, pasaki, lūdzu
Kam man sirsniņa dota?
Lai it visus, kam sirsniņa sāp
Tu, bērniņ mans, pažēlotu. 
Māci mani, māmuliņa,
Māci labā darbiņā:
Sīki šūt, smalki vērpt,
Sev ražanu taisities.

Laba mana māmuliņa,
Kā ezera līdeciņa:
Es gulēju šūpolī,
Man pūriņu pielocija.

Es savai māmiņai
Kà sirsniņa azotê,
Kà sirsniņa azotê,
Ka puķite dārziņâ.

Es mātei viena meita,
Visa laba gribētāja:
Labu ēst, labu dzert,
Labu vilkt mugurā.

Iet saulīte, iet māmiņa,
Pa gabalu runādamas;
No tālienes nepazinu,
Kura mana māmuliņa.

Mana balta māmuliņa
Mani baltu audzinaja
Apvilkusi baltu kreklu
Ieliek zelta šūpulī.

Cēlu krešlu vakarā,
Lai sēž mana māmulīte
Matei kājas piekusušas
Visu dienu staigājot.

Es ar savu māmuliņu
Mūžam labi sadzīvoju
Māmuliņa vārdu teica,
Es priecīgi pateceju.

Māmuliņa, šito prieku
Redzi tur to ceļinieku
Lido pirmais taurenītis
Pavasara vēstnesītis.


 Māmiņai klausīdama
Gudru ņemu padomiņu
Cik darbiņu padarīju
Tik dziesmiņu nodziedāju.

Novij man, māmuliņa, 
Visu puķu vainadziņu!
Liec manā galviņā
Visu gudru padomiņu!
Es uzaugu pie māmiņas
Kā puķīte uz lodziņa,
Kā puķīte uz lodziņa,
Kā rozīte dārziņā.

Lij, lietiņi, lij, lietiņi,
Lai es drīz liela augtu:
Būs manai māmiņai
Tad drīzāk viega diena.

Šuj, māmiņa, man krekliņu
Deviņām vīlītēm:
Devītā vīlītē
Liec gudru padomiņu!

Silti putni, silti pūpoli, siltas bites,
Bet ezers – ezers ir vēss.
            Mājai ir siltas sienas un grīdas
            Siltas pelītes pagrīdēs,
            Siltas gultas, siltas grāmatas,
                        Siltas lampas,
            Bet pagrabs – pagrabs ir vēss.
Un tikai mammai, vienīgi mammai
Viss it viss ir silts:
Silti mati, siltas ausis, siltas acis, siltas rokas,
Pat gredzentiņš pirkstā – silts!


No saknītes ziediņš zied
Sarkaniem ziediniem
No sirsniņas es mīlēju
Savu baltu mamuliņu.

Silta mīksta villainīte
Māmuliņas dāvināta
Tur māmiņas mīļi vardi
Kā rakstīt sarakstīti.

Katrai mājai ir savs gariņš,
Kas so māju sargā
Gan no lietavām un vēja
Gan no zibens bargā
Katrai majai ir savs gariņš
Viss ir viņa ziņā
Tu jau zini kā sauc viņu –
Baltā māmuliņa!

Rūdolfs Blaumanis

MAZĀS MARTAS DZIESMA



Māmiņ, mīļo māmiķīt,
Nāc un paskaties tu ar:
Dārzā pirmo vijolīti
Uzplaukušu redzēt var.
  Pašā vidū tai no zelta
  Tāda maza, maza sirds
  Un no rīta rasas smelta,
   Virsū skaista zīle mirdz.
Kam to vijolīti plūksim,
Kam to spraudīsim pie krūts?
Jeb vai biti ciemā lūgsim,
Lai tā jaunu medu sūc?

Smalki pūta sila priede
Smalku lietu gaidīdama
Smalka mana mamuliņa
Smalki mani audzināja.

Vēl es biju maza, maza
Jau mamiņai palīdzeju,
Māmulīte putru vāra,
Es tecēju pamaisīt.

Neviens putniņš tā nedzied,
Kā dziedāja lakstīgala,
Neviens mani tā nemīl,
Kā mīl mani māmuliņa.

Paldies saku māmiņai,
Kas man mazu izglabaja
Nu guntiņas, no ūdens,
No dūmotas istabiņas.

Šodien svētki māmiņai,
Dāvināšu ziedus tai.
Saules pilnas pienenes
Vainagā tai vīšu es
Lai kā mazas saulītes
Māmiņai tās prieku nes.








Čībiņas mazulītim.

Sen gribējies izmēģināt kediņu veidā adītas/tamborētas čībiņas. Nu tad kādu laiku atpakaļ arī tādas uzdarināju, tāds izmēģinājuma variants. Izskatās jau mīlīgas. Balto čībiņu tamborēju un zilās maliņas jau pieadīju klāt. Iespējams arī iegādāties, lēti, jo pirmais izmēģinājuma darbiņš, uzdāvināt arī pašlaik nav kam.