Februāris - M. Stārastes mēnesis.

Tā kā 2. februārī Margaritai Stārastei aprit 98 gadi, tad mūsu pirmsskolas izglītības iestādē, šis mēnesis - februāris, pasludināts par Margaritas Stārastes mēnesi. Katrai skolotājai uzdevums uzdarināt vienu no viņas pasaku varoņiem, tēliem, vieglāk darināmos tēlus paguva izvēlēties citas kolēģītes, bet no tā kas bija palicis izvēlējos žagatu Žadzi. Ar avīzes un diega palīdzību izveidoju aptuveno putna formu, tad visu aptinu ar folliju, lai labāk turās kopā, tad visu aplīmēju ar tualetes papīru, nokrāsoju attiecīgajās krāsās un pielīmēju nedaudz spalviņas, un tāpat sanāca diezgan pūkaini, bet M. Stārastei jau visi tēli ir ļoti mīļi un pūkaini. Esmu ļoti priecīga, februāris mums būs par godu M. Stārastei, jo jau no bērnības viņa ir mana mīļākā bērnu rakstniece un māksliniece.

 Nu tad atrādīšu arī savu žagatu Žadzi. Tāda nedaudz pat izspūrusi vai paplucināta, nu neesmu mākslinieks, nebija ne jausmas kā vēl varētu uztaisīt žagatu.

Un citu kolēģīšu darbiņi.

Tas ir pats koks!

Vēl daži matu aksesuāri.

Meitiņas man strauji aug, arī matiņi viņām aug, tāpēc turpinu darināt matu rotiņas, spraudītes...

Zaļās mārītes ir no veikalā pirktajām matu gumijām, kuras jau sen ir saplīsušas, bet smukumiņus esmu saglabājusi, un re  kā noderēja.

Šī ir manai māsiņai, ja nemaldos viņai bija sūnu zaļa tunika, domāju, ka piestāvēs tāda puķīte matos.

Vecākajai meitai divas matu gumijas un spraudītes.

                                         

Gan brošiņa, gan matu rota.

Beidzot uzdarināju arī kaut ko sev! Tā kā brošiņas nenēsāju, tad nolēmu ka šī puķīte sēdēs matos.

Brošiņa!

Kad parādās brīvs laiciņš , turpinu mācīties darboties ar atlasa lentītēm. Šoreiz mans lielais veikums ir brošiņa!
Tikai ar to fotografēšanu neiet, nevaru nekādi atrast attiecīgo apgaismojumu, lai krāsas izskatītos kaut cik dabiskas, pirmajā bildē ir par spilgtu, bet otrajā par bālu...

Rūķīši.

Šos rūķīšus mēs gatavojām ar bērniem. Bet to kopā ar bērnu var izdarīt jebkurš vecāks arī mājās.

Lūk, kas mums bija nepieciešams, vēl vajadzīgs koka irbulītis,pie kura pielīmēt rūķīti.

Visi rūķi!

Un ar šādiem maziem rūķīšiem, kurus nu jau gatavoju es viena, bez bērniem, apsveicām citas bērnudārza grupiņas.

Rūķburciņas.

Kādas draugiem. lv lietotājas galerijā ieraudzīju lielisku ideju kā var sagādāt prieku, apsveikt kādu Ziemassvētkos. Un es nolēmu apsveikt savu meitu skolotājas ar šādiem puslīdz pašdarinājumiem. Burciņas pildīju ar krāsainajiem ananasu gabaliņiem un riekstiem. Sanāca tā tīri neko! Man patīk!

Pelītes - rotaļas atribūti.

Priekš bērnu atrakcijām un rotaļām nepieciešams uzdarināt pelītes. Un kad tās visas bija jau gatavas, tad nodomāju nedaudz "paspēlēties". Re, kā tās draiskojas pa manas virtuves galdu!

Visas grauzējiņas ierindā!!!

Eņģeļi.

Esmu pirmsskolas izglītības skolotāja, un tas nav jaunums, nedz arī noslēpums, ka vienmēr grupiņām un dārziņa gaiteņiem jābūt atbilstoši noformētiem. Visvairāk man patika kopdarbs, uz koka sasēdušies eņģelīši. Katra grupa darināja pa 3 eņģeļi.

  

Šie trīs ir manējie.

Pārējos darināja citas skolotājas!

Priekš grupas noformējuma vajadzēja satamborēt 27 sniegpārslas, 5 eņģeļi un 4 zvaniņi.

 Tas ir mūsu grupas noformējums, es tamborēju, bet kolēģe tos kāra un kombinēja pie griestiem.

Arī rāmītis tapa pēc tēmas "Eņģeļi"

Matu lociņš.

Atjaunoju matu lociņu, kuram nokrita un pazuda oriģinālā puķīte. Nu tad izveidoju citu, un šķiet pat smukāku.