Zīmuļu trauks.

                 Tamborēts zīmuļu trauks. Tagad zīmulīšiem ļoti jaukas mājas.
Un bērniem liels prieks.

Lieldienu zaķi ir klāt!

Šo darbiņu veica 3- 6 gadus veci bērnini integrējot 3 nodarbības - zīmēšana, veidošana un aplicēšana. 1)Pirmais tapa pamats. Tika dota gatava darba lapa. Koks un puķītes. Bērni ar akvareļu krāsām krāsoja fonu, ar guašu koku, ziedus un zālīti.

      2) Aplicēšanas nodarbībā tika līmētas kokam lapiņas.

   3)Putniņš tika izveidots aplipinot to ar plastilīnu, kuru ar pirkstiņu palīdzību izlīdzināja pa pamatu. Gatavais putniņš tika pielīmēts pie pamata.

4)Zaķēns izkrāsots ar guaša krāsām uz atsevišķas lapas (mazākie bērni krāsoja ar krāsainajiem zīmuļiem) un tika izgriezts ar pedagoga palīdzību un pielīmēts pie pamata. 

Un šajā nodarbībā tika aplicēts zaķēns ar plēstiem avīžu un baltas lapas gabaliņiem.

Pavasaris ienāk arī telpā.

                 Kad telpa mazlietiņ "nolietojusies", tad pienācis laiks to atsvaidzināt. Uzplauka ziediņi, atlidoja bitītes un bizmārītes. 

Zābaciņi mazai tautumeitai

                  Dāvana tautas deju kolektīvā dejojošā pāra nesen dzimušajai meitiņai no visa kolektīva!
Tādus patriotiskus zābaciņus esmu vēlējusies uzadīt jau sen, nu bija iespēja izmēģināt. Pašai ļoti patīk, ka rodas jau jaunas idejas dāvanām Latvijas mazulīšiem.

Sveicam mīļās dāmas!

8. marta sveiciens bērnu mīļajām dāmām, protams, ka ta tās ir māmiņas. 

Pavasaris bērnu darbos.

                 Bērni iepazīst, aplicē, veido un zīmē pavasara puķes.

      Kad uzzied 

sniegpulkstenītes, ziema ir galā. Var teikt arī otrādi: tikko sāk kust sniegs, parādās 

sniegpulkstenītes. Tās vietām pasaulē lietotais nosaukums sapņu zāle, mudina - mosties, drīz sāksies jauna dzīve.                         

Bērni aplicēšanas nodarbībā līmēja sniegpulkstenīšus, bet iepriekš paši tika izkrāsojuši fonu. 

 Tulpes – pavasara vēstneses. Simtiem nokrāsās, spurainas, bārkšainas, starainas, vienkāršas vai pildītas – tās priecē ne tikai acis, bet arī sirdi.   Pavasarī dārzs nav iedomājams bez ziedošām tulpēm. Tās ir pazīstamākās un populārākās no visām sīpolpuķēm. 

Zīmēšanas nodarbībā bērni zīmēja tulpītes, ziediņš tikai veidots no katra bērna rociņas nospieduma, pārēo bērni ar pedagoga pamācību piezīmēja paši.

Nu vai nav pavasarīgi?

           Savukārt veidošanas nodarbībā tika veidotas tulpes un muskares. Bērniem tika iedota lapa ar jau iepriekš uzzīmētiem ziediem, bērnu uzdevums bija ar plastilīnu "izkrāsot" , t.i.  mazu plastilīna bumbiņu ar pirkstiņiem izsmērēt pa pamatu, bet muskarēm arī vēl pielipināt mazas bumbiņas.

Pingvīns.

              Atvadoties no ziemas tapa mazs sniega draudziņš pingvīniņš, kurš atvadījās no mums, jo Latvijā paliek pārāk silti, un devās uz Ziemeļpolu pie citiem pingvīniem,teica, atgriezīšoties nākamajā ziemā.

Krokusiņi.

         Ar nepacietību gaidot pavasari, ar šādiem krokusiņiem tika noformētas grupiņas durvis un  informācijas stendi.

Vēl vieni Valentīndienas taurenīši.

            Un atkal tiek darināti Valentīndienas taurenīši. Tikai citi bērni un pat cita pirmsskolas izglītības iestāde. Bet tā ir tik jauka Sirsniņdienas dāvana vecākiem, ka prieks atkārtoties. Grupiņā ir jaukta vecuma bērni, tāpēc, kurš veica darbu patstāvīgi, kuram vajadzēja piepalīdzēt vairāk.

Siltas zeķītes.

                  Manis adītas zeķītes nr. 3. Lai gan pirmās nav nemaz iemūžinātas.  Un visas dēliņa mazajai kājiņai! Kājiņa aug un zeķītes jāada arvien lielākas.

Spilventiņš "Mārītes".

          Spilventiņš tapa dēliņam, jo viņam un arī citiem bērnu dārza bērniņiem patīk sēdēt rīta aplī uz spilventiņiem. Grupiņas nosaukums "Mārītes", tāpēc arī uz spilventiņa 2 mīlīgas mārītes, kurām apkārt virmo draudzība un mīlestība. 

       Adīt zīmējumus agrāk nav nācies, reiz biju mēģinājusi, sanāca nevisai glīti. Tagad jau arī nav nekas ideāls, jo šur tur sastiepts diegs, un dzijas nebija vienāda biezuma. Ja čībiņu adīšana man izdodas labāk un apgūstama ātrāk, tad lai izdotos glīti šāda veida darbi, vēl ilgi jātrenējas. Un atklāti sakot, lielus darbus darināt nevisai arī patīk.

    Izmantoju šādu zīmējuma shēmu. Nedaudz veicu izmaiņas, krāsas izvēlējos sev tīkamākas un radziņu galiņos piešuvu mazus bumbulīšus. 

Un puse dienas pagāja, kamēr pārzīmēju shēmu, lai vienmēr ir pie rokas uz papīra, nevis viedtālrunī vai datorā. 

Kaķēns.

   
 Kaķēns no sašūtiem adītiem paraudziņiem.

Meita skolā mājturības stundā apgūst adīšanas pamatus, ada paraudziņus labiskajā adījumā. Bet skolotāja ir atradusi lielisku veidu, lai paraudziņu adīšana nebūtu garlaicīga. No paraudziņiem sašūts kaķēns. Un ne tikai bērniem tas ir interesanti, bet arī vecākiem, tāpēc, kad tika mājās atnests apraksts, mamma ķērās pie darba. Nesanāca gluži kā attēlā, un savu kļūdu es zinu, ko man vajadzēja pamanīt jau pašā sākumā, pirmais lielais paraudziņš bija jāada vairāk kā 30 rindiņas, jo man bija smalkāks diegs, līdz ar to mans kaķēns sanāca īsākām kājiņām. Savādāks, bet ne neglītāks. Un tagad meita arī steidz izadīt ātrāk savus paraudziņus, viņai šis pasākums rit ilgāk.

Mīlīgie pelēcīši.

       Dažkārt iekšējā balss nemitīgi kliedz paveikt kādu rokdarbu, kas priecē acis un sirdi! Nu tad tapa kārtējie zābaciņi pašiem mazākajiem nēsātājiem.
       Man adīšana ir kā meditācija, nomierina nervus, adot tiek sakārtotas domas, protams tikai tad, ja nav jāskaita valdziņi, bet kā jau iepriekš esmu rakstījusi, čībiņu adīšana sagāda neizmēramu prieku un gandarījumu, ka bieži skatos uz paveikto darbu un pati priecājos. Un vēl vairāk patīk citu rokdarbnieču darbi, no kurām smeļos iedejas un iedvesmu!