Es mīlu tevi kā nevienu,
Tu esi manim dārgāka
Par saulīti un baltu dienu.
Tu vienmēr esi labiņa
Un žēlo mani katru brīdi:
Riet saule, aiziet dieniņa,
Pie tevis nāku nākdama,
Vai manim bēdas ir vai prieki,
Tev pieder katra domiņa,
Vai svarīgs kas vai kādi nieki.
Tu mīļā, mīļa māmiņa,
Par visu vairāk mīlu tevi-
Man balta dzīves taciņa:
Tu savu sirsniņu man devi.
Māmiņ,šodien tava diena!
Ar to siltumu, ko devi,
Es nu atkal sveicu tevi,
Vēlos,lai tev nepietrūktu
Labu,jauku dzīves dienu.
Arī manā sirdī esi,
Māmiņ,mīļā tu arvien!
Māmulīt, teic man, pasaki, lūdzu,
Es nu atkal sveicu tevi,
Vēlos,lai tev nepietrūktu
Labu,jauku dzīves dienu.
Arī manā sirdī esi,
Māmiņ,mīļā tu arvien!
Aud man svārkus,
māmuliņa,
Krāsainiem dzīpariem;
Lai es eju vizēdama,
Kā saulīte uzlēkdama.
Krāsainiem dzīpariem;
Lai es eju vizēdama,
Kā saulīte uzlēkdama.
Mana mīļa
māmuliņa
Mani mīļi audzināja:
Pati māte dubļus brida,
Mani nesa rociņā.
Mani mīļi audzināja:
Pati māte dubļus brida,
Mani nesa rociņā.
Saulīt` silta,
māmiņ jauka -
Abas vienu labumiņu:
No saulītes silti rīti,
No māmiņas mīļi vārdi.
Abas vienu labumiņu:
No saulītes silti rīti,
No māmiņas mīļi vārdi.
Lai visu
maigumu,ko devi,
Tev dienās atdod mana sirds,-
Kā dzīva saulīte pār Tevi,
Lai vienmēr glāstoša tā mirdz!
Tev dienās atdod mana sirds,-
Kā dzīva saulīte pār Tevi,
Lai vienmēr glāstoša tā mirdz!
Māci, māmiņ,
savam bērnam
laimes atslēdziņu gūt.
Gan caur darbu, gan caur dziesmu,
gan ar prātu gudram būt.
laimes atslēdziņu gūt.
Gan caur darbu, gan caur dziesmu,
gan ar prātu gudram būt.
Neļauj izniekot to laiku,
Kas spēj laimei durvis vērt.
Strādāt sūri, mīlēt darbu,
mācoties caur dzīvi iet.
Kas spēj laimei durvis vērt.
Strādāt sūri, mīlēt darbu,
mācoties caur dzīvi iet.
Savai tautai, savai zemei
gudru bērnu izaudzē,
Lai pēc gadiem tavas saknes
gudru bērnu izaudzē,
Lai pēc gadiem tavas saknes
jaunus asnus izdiedzē.
/Vēsma Kokle- Līviņa/
/Vēsma Kokle- Līviņa/
Es nezināju, ka
šīs rokas
Kas augu dienu darbā kust,
Spēj skumjas paņemt, aiznest mokas
Un arī manu elpu just.
Spēj skumjas paņemt, aiznest mokas
Un arī manu elpu just.
Es nezināju, ka
šīs rokas
Var tā kā gulbji salidot
Ap manu pieri, kur jau krokas,
Un man daudz jaunu spārnu dot.
/Jānis Grots/
Ap manu pieri, kur jau krokas,
Un man daudz jaunu spārnu dot.
/Jānis Grots/
Pie māmiņas es
uzaugu,
Kā rozīte ziedēdama;
Ar puķīti rotājos,
Saulītē sildījos.
Kā rozīte ziedēdama;
Ar puķīti rotājos,
Saulītē sildījos.
Neviens kociņš tā
nezied,
Kā zied ieva ziedonī;
Neviens mani tā nemīl,
Kā mīl mani māmuliņa.
Kā zied ieva ziedonī;
Neviens mani tā nemīl,
Kā mīl mani māmuliņa.
Es savai māmiņai
Magonīšu vietu taisu;
Magonīšu vietu taisu,
Rožu klāju paladziņu.
Magonīšu vietu taisu;
Magonīšu vietu taisu,
Rožu klāju paladziņu.
Tēt, tēti
paskaties māmiņai vaigi zied!
Tēti, tēti
paskaties māmiņai acis zied!
Tēti, tēti paskaties mamiņai rokas zied!
Tēti, tēti ļoti gribu lai māmiņa vienmēr
zied!
Tēti, tēti paskaties mamiņai rokas zied!
Tēti, tēti ļoti gribu lai māmiņa vienmēr
zied!
Tavas rokas
vēju glāsta,
Tavas rokas sauli nes,
Nav par tavām rokām labām
Siltākas uz pasaules.
Tavas rokas sauli nes,
Nav par tavām rokām labām
Siltākas uz pasaules.
Ai,
māmulīt, māmiņ, par ceriņa zaru
Es gribētu šorīt pie loga tev plaukt
Kļūt vēlētos ļoti par saullēkta staru,
Kas pirmais pie tevis jo agri grib nākt
Varbūt pat vēl labāk,
Ja šorīt es būtu
Par dziedoni cīruli pārvērties jau
Tad skaistākās dziesmas
Tu, māmiņ, sev gūtu,
Kas teiktu bez vārdiem - Cik laba Tu man.
Es gribētu šorīt pie loga tev plaukt
Kļūt vēlētos ļoti par saullēkta staru,
Kas pirmais pie tevis jo agri grib nākt
Varbūt pat vēl labāk,
Ja šorīt es būtu
Par dziedoni cīruli pārvērties jau
Tad skaistākās dziesmas
Tu, māmiņ, sev gūtu,
Kas teiktu bez vārdiem - Cik laba Tu man.
Gluži kā
sniedziņš, kas ziemu krīt,
Tu esi tik gaiša un maiga,
Māmiņa, mīļā, tev saku labrīt
Un pieglaužu vaigu pie vaiga.
Tu esi tik gaiša un maiga,
Māmiņa, mīļā, tev saku labrīt
Un pieglaužu vaigu pie vaiga.
Bērziņ,
tavu kuplumiņu,
Līdz pašai zemītei!
Māmiņ, tavu labumiņu,
Līdz mūžiņa galiņam!Līdz pašai zemītei!
Māmiņ, tavu labumiņu,
Kam man actiņas dotas?
Lai ik rītu saulītei lecot
Tu māmiņu uzlūkotu
Māmulīt, teic man, pasaki, lūdzu
Kam man rociņas dotas?
Lai darbiņu darītu, māsiņu auklētu
Un māmiņu apmīļotu.
Māmulīt, teic man, pasaki, lūdzu
Kam man mutīte dota?
Lai maizīti ēstu, dziesmiņu dziedātu
Ar māmiņu parunātu.
Māmulīt, teic man, pasaki, lūdzu
Kam man sirsniņa dota?
Lai it visus, kam sirsniņa sāp
Tu, bērniņ mans, pažēlotu.
Māci
mani, māmuliņa,
Māci labā darbiņā:
Sīki šūt, smalki vērpt,
Sev ražanu taisities.
Māci labā darbiņā:
Sīki šūt, smalki vērpt,
Sev ražanu taisities.
Laba mana māmuliņa,
Kā ezera līdeciņa:
Es gulēju šūpolī,
Man pūriņu pielocija.
Es savai māmiņai
Kà sirsniņa azotê,
Kà sirsniņa azotê,
Ka puķite dārziņâ.
Kà sirsniņa azotê,
Kà sirsniņa azotê,
Ka puķite dārziņâ.
Es mātei viena meita,
Visa laba gribētāja:
Labu ēst, labu dzert,
Labu vilkt mugurā.
Iet saulīte, iet māmiņa,
Pa gabalu runādamas;
No tālienes nepazinu,
Kura mana māmuliņa.
Mana balta māmuliņa
Mani baltu audzinaja
Apvilkusi baltu kreklu
Ieliek zelta šūpulī.
Cēlu krešlu vakarā,
Lai sēž mana māmulīte
Matei kājas piekusušas
Visu dienu staigājot.
Es ar savu māmuliņu
Mūžam labi sadzīvoju
Māmuliņa vārdu teica,
Es priecīgi pateceju.
Māmuliņa, šito prieku
Redzi tur to ceļinieku
Lido pirmais taurenītis
Pavasara vēstnesītis.
Māmiņai klausīdama
Gudru ņemu padomiņu
Cik darbiņu padarīju
Tik dziesmiņu nodziedāju.
Novij man, māmuliņa,
Visu puķu vainadziņu!
Liec manā galviņā
Visu gudru padomiņu!
Liec manā galviņā
Visu gudru padomiņu!
Es
uzaugu pie māmiņas
Kā puķīte uz lodziņa,
Kā puķīte uz lodziņa,
Kā rozīte dārziņā.
Kā puķīte uz lodziņa,
Kā puķīte uz lodziņa,
Kā rozīte dārziņā.
Lij, lietiņi, lij, lietiņi,
Lai es drīz liela augtu:
Būs manai māmiņai
Tad drīzāk viega diena.
Šuj,
māmiņa, man krekliņu
Deviņām vīlītēm:
Devītā vīlītē
Liec gudru padomiņu!
Deviņām vīlītēm:
Devītā vīlītē
Liec gudru padomiņu!
Silti putni, silti pūpoli, siltas bites,
Bet ezers – ezers ir vēss.
Mājai ir siltas sienas
un grīdas
Siltas pelītes pagrīdēs,
Siltas gultas, siltas
grāmatas,
Siltas
lampas,
Bet pagrabs – pagrabs ir
vēss.
Un tikai mammai, vienīgi mammai
Viss it viss ir silts:
Silti mati, siltas ausis, siltas acis, siltas rokas,
Pat gredzentiņš pirkstā – silts!
Sarkaniem ziediniem
No sirsniņas es mīlēju
Savu baltu mamuliņu.
Silta mīksta villainīte
Māmuliņas dāvināta
Tur māmiņas mīļi vardi
Kā rakstīt sarakstīti.
Katrai mājai ir savs gariņš,
Kas so māju sargā
Gan no lietavām un vēja
Gan no zibens bargā
Katrai majai ir savs gariņš
Viss ir viņa ziņā
Tu jau zini kā sauc viņu –
Baltā māmuliņa!
Rūdolfs Blaumanis
MAZĀS MARTAS DZIESMA
Māmiņ, mīļo
māmiķīt,
Nāc un
paskaties tu ar:
Dārzā pirmo
vijolīti
Uzplaukušu
redzēt var.
Pašā vidū tai
no zelta
Tāda maza,
maza sirds
Un no rīta
rasas smelta,
Virsū skaista
zīle mirdz.
Kam to
vijolīti plūksim,
Kam to
spraudīsim pie krūts?
Jeb vai biti
ciemā lūgsim,
Lai tā jaunu
medu sūc?
Smalki pūta sila priede
Smalku lietu gaidīdama
Smalka mana mamuliņa
Smalki mani audzināja.
Vēl es biju maza, maza
Jau mamiņai palīdzeju,
Māmulīte putru vāra,
Es tecēju pamaisīt.
Neviens putniņš
tā nedzied,
Kā dziedāja
lakstīgala,
Neviens mani tā
nemīl,
Kā mīl mani
māmuliņa.
Paldies saku māmiņai,
Kas man mazu izglabaja
Nu guntiņas, no ūdens,
No dūmotas istabiņas.
Šodien svētki māmiņai,
Dāvināšu ziedus tai.
Saules pilnas pienenes
Vainagā tai vīšu es
Lai kā mazas saulītes
Māmiņai tās prieku nes.
Skaisti pantiņi :)
AtbildētDzēstskaiti dzejoli labu
AtbildētDzēstman patik sis dzejolis? Māmiņ, mīļo māmiķīt,
AtbildētDzēstNāc un paskaties tu ar:
Dārzā pirmo vijolīti
Uzplaukušu redzēt var.
Pašā vidū tai no zelta
Tāda maza, maza sirds
Un no rīta rasas smelta,
Virsū skaista zīle mirdz.
Kam to vijolīti plūksim,
Kam to spraudīsim pie krūts?
Jeb vai biti ciemā lūgsim,
Lai tā jaunu medu sūc?
Man patika šis dzejolisMāmiņ,šodien tava diena!
AtbildētDzēstAr to siltumu, ko devi,
Es nu atkal sveicu tevi,
Vēlos,lai tev nepietrūktu
Labu,jauku dzīves dienu.
Arī manā sirdī esi,
Māmiņ,mīļā tu arvien!